Biedrība, kas aizstāv zivis Latvijā - ar zinātni, ar likumu, ar balsi vietās, kur tās līdz šim nav bijis.
Biedrība "Zivīm būt" · Rīga
01 - kāpēc
Ja zivis jūt sāpes - un tās jūt - tad zveja, kā mēs to darām šodien, nav neitrāla darbība. Tā ir izvēle. Trīs lietas, kas šodien ir zinātniski pierādītas tikpat skaidri, kā tas, ka putni jūt aukstumu un suņi atpazīst saimnieku.
Foreļu trijzaru nervā 2003. gadā Lin Sneddons grupa Edinburgā reģistrēja polimodālus nociceptorus - receptorus, kas reaģē uz mehānisko spiedienu, karstumu virs 40 °C un skābi. Tādi paši, kā cilvēkiem un citiem mugurkaulniekiem. Sekojušos divdesmit gados šis atklājums ir apstiprināts dažādās sugās un dažādās laboratorijās. [1]
Karpas atceras āķi mēnešus pēc tam, kad tās bijušas noķertas - un izvairās no šī āķa tipa. Citas sugas mācās, novērojot savus barotnes draugus. Tās māk nodot zināšanas - kā putni vai zīdītāji, ne kā robotizēti kustību mehānismi, par kuriem mēs reizēm tās uzskatām. [2]
Barā tās zina, kas ir kas. Tās dzīvo sociālajās hierarhijās, sadarbojas medībās ar citām sugām (piemēram, zaķkaijas ar muraenām koraļļu rifos), un izvēlas konkrētus partnerus. Tas nav pulks. Tā ir sabiedrība. [2]
Mēs nesakām, ka zivis ir cilvēki. Mēs sakām, ka tās nav lietas.
02 - kas notiek
Šie nav fakti par kādu citu jūru. Tie ir pieci skaitļi par ūdeni, kas plūst caur Latviju - Daugavu, Rīgas līci, mūsu ezerus, Salacu. Katrs avots ir publisks. Katru var pārbaudīt.
Daugava
no Daugavas krituma Latvijā nāk caur HES turbīnām
Daugavas kritums Latvijā ir aptuveni 100 metru - 72 no tiem caur trim hidroelektrostacijām pārvēršas elektrībā. HES ražo lielāko daļu Latvijas tīkla, bet maksā par to ar upes ritmu: ūdens līmeņi mainās pa dienām pēc tirgus pieprasījuma, nevis pēc gadalaika. Lai zivis vispār būtu sistēmā, Latvenergo gadā Daugavā ielaiž 600 tūkstošus laša mazuļu un 5 miljonus nēģu kāpuru. Upe, kurai pirms simts gadiem nevajadzēja palīdzību, šodien bez tās nepastāvētu. [12][8]
Rīgas līcis
Rīgas līča dibena, kas 2018. gadā palika bez skābekļa
Tas ir lielākais reģistrētais hipoksijas notikums Rīgas līcī - 5,2 % no līča dibena. Hipoksija līcim atkārtojas teju katru gadu kopš 2012. To uztur tas, kas plūst no upēm: galvenokārt slāpeklis un fosfors no Daugavas, kas dod 70 % no kopējās noteces. Kad dibens beidz elpot, mencas, plekstes un visa grunts dzīve aiziet pirmās. [10][6]
Slāpeklis
slāpekļa pa upēm gadā ieskalots Rīgas līcī (2017.)
Daugava nes 70 % no šī skaita. Avoti ir trīs: lauksaimniecība (mēslošanas pārpalikums uz laukiem), municipālie notekūdeņi un atmosfēras nokrišņi. Katrs kilograms ir barība ciānbaktērijām, kas vasarā pārklāj līci ar zaļu plēvi. Fosfora tajā pašā gadā: 2 427 tonnas. [10]
Latvijas ezeri
Latvijas ezeri ES Ūdens pamatdirektīvas riska kategorijā
Tie nesasniedz labu ekoloģisko stāvokli. Lielākais - Lubāns (80,7 km²) - ir Latvijas lielākais ezers un Eiropā lielākais aizdambētais ezers: 36 km dambju ielenc to, kas reiz bija atklāta palu zona. Sekls vidējais dziļums (1,6 m) padara to par dabīgu eitrofikācijas mērķi. Lauksaimnieciskā notece to paātrina. [11]
Salaca
Latvijā, kur Atlantijas lasis joprojām nārsto savvaļā
Salaca. 2024.-2028. gadā projekts LIFE IS SALACA atjauno 16 hektārus nārsta dibena Salacā un Jaunupē. Partneri: Silava, BIOR, LVĢMC, Dabas aizsardzības pārvalde. Šī ir Latvijas hidroloģiskā cerība - ja Salaca paliek funkcionāla, mēs zinām, kas darbojas, un mēs zinām, ko darīt ar pārējām. [8][7]
Latvijas ūdens nav resurss. Tas ir vide, kurā mēs visi joprojām spējam dzīvot - bet tikai tikko.
03 - nostāja
Ja jūra ir tikai resurss, mēs to izsmelsim. Ja zivis ir tikai inventārs, mēs nekad nezināsim, ko esam zaudējuši.
Zivis ir jutīgas būtnes. Ne resurss.
Sāpes nav atkarīgas no mugurkaula formas vai no tā, vai dzīvnieks elpo gaisā.
Ūdens kvalitāte nav abstrakta - tā nosaka, kuras sugas Latvijā vēl spēs dzīvot.
Upei, kas plūst, ir tiesības palikt plūstošai. Aizsprosts nav neitrāla inženierija - tas ir sugas iznīcināšanas instruments.
Tukšs okeāns nav klusums. Tas ir trauksme.
04 - darbība
Mēs nepiedalāmies lēmumu pieņemšanā. Mēs vācam datus, lasām pētījumus, rakstām skaidri un runājam ar tiem, kas grib zināt. Lielākā daļa darba ir nemanāma - un lēna.
Sekojam līdzi ūdens kvalitātei Latvijas upēs, ezeros un Rīgas līcī. Sadarbībā ar BIOR, LVĢMC un Latvijas Universitāti. Mēs nestrādājam to vietā - mēs strādājam papildus, tur, kur valsts monitoringa cikls nav pietiekami biežs vai pietiekami detalizēts.
Vairāk datu, ne vairāk vārdu - tā ir mūsu darba kārtība.
Lauka mērījumi, paraugu ņemšana, pilsoņu zinātnes ieguldījumi. Mēs veidojam Latvijas-specifisku ūdens datu kopumu, kas nav atkarīgs no aģentūru ziņošanas cikliem un kas ir publiski pieejams ikvienam, kas to grib pārbaudīt.
Ja dati pieder valstij, tie nepieder cilvēkiem. Mēs strādājam, lai tie piederētu visiem.
ICES, HELCOM, Silava ziņojumi ir gari un grūti lasāmi. Mēs pārtulkojam tos latviski un rakstām īsi - tā, lai cilvēks, kuram nav doktora grāda hidrobioloģijā, var saprast, kas notiek ar Latvijas ūdeņiem un ko ar to var darīt.
Politika mainās tad, kad cilvēki saprot, par ko ir runa. Mūsu darbs ir padarīt saprašanu iespējamu.
Publiskas lekcijas, konferences, sarunas ar pašvaldībām un sabiedriskajām organizācijām. Tur, kur dati pārtop par lēmumiem. Mēs negaidām, ka mūs aicina - bieži vien mēs aicinām paši.
Lielākais šķērslis politikas maiņai nav datu trūkums. Tas ir attālums starp datiem un cilvēkiem, kas balso.
05 - pievienojies
Mums vajag balsis. Mums vajag rokas. Mums vajag tevi.
Mēs neesam liela organizācija. Tāpēc katra balss, katrs juriskonsults, katrs zinātnieks, katrs zvejnieks, katrs cilvēks, kuram rūp Baltija, palielina to, ko mēs varam izdarīt. Nav vienas pareizās formas, kā palīdzēt. Ir tikai viens veids, kā sākt - sazinies.
06 - avoti
Katrs skaitlis un katrs apgalvojums šajā lapā ir pārbaudāms. Šeit ir saites uz oriģinālajiem dokumentiem. Ja kaut kas šeit izrādās neprecīzs - raksti mums, mēs labosim.
. Do fishes have nociceptors? Evidence for the evolution of a vertebrate sensory system. Proceedings of the Royal Society B 270, 1115-1121, 2003.
https://royalsocietypublishing.org/doi/10.1098/rspb.2003.2349. Fish intelligence, sentience and ethics. Animal Cognition 18, 1-17, 2015.
https://link.springer.com/article/10.1007/s10071-014-0761-0. European eel (Anguilla anguilla) throughout its natural range - advice for 2026. ICES Advice 2025, 2025.
https://www.fishsec.org/app/uploads/2025/11/ICES-advice-on-European-eel-for-2026.pdf. ICES advice on Baltic Sea fishing opportunities 2026 - Eastern Baltic cod. FishSec, 2025.
https://www.fishsec.org/2025/05/28/overview-ices-advice-on-baltic-sea-fishing-opportunities/. Scientists comment on ICES advice for Central Baltic herring: irresponsible. Stockholm University, 2024.
https://www.su.se/stockholm-university-baltic-sea-centre/news/scientists-comment-on-ices-advice-for-central-baltic-herring-irresponsible-1.741282. Baltic Sea hypoxia - coverage assessments. Helsinki Commission, 2024.
https://helcom.fi/. Latvia starts work on removing barriers from rivers. Eurofish Magazine 6/2022, 2022.
https://issuu.com/eurofish/docs/eurofish_magazine_6_2022/s/17551556. Salaca - Latvian salmon river. Latvian State Forest Research Institute Silava, 2024.
https://lifeissalaca.silava.lv/en/project-helps-salaca-to-retain-its-title-as-the-salmon-river-of-latvia-and-the-baltics/. Anguilla anguilla - IUCN Red List, Critically Endangered. IUCN Red List, 2024.
https://www.iucnredlist.org/species/60344/152845178. Causes of the extensive hypoxia in the Gulf of Riga in 2018. Biogeosciences 19, 2903-2920, 2022.
https://bg.copernicus.org/articles/19/2903/2022/. Implementation of River Basin Management Plans of Latvia towards good surface water status. LIFE18 IPE/LV/000014, 2024.
https://goodwater.lv/. Daugavas HES kaskāde - interaktīvā ekskursija. Latvenergo (HPP tour), 2024.
https://latvenergo.lv/storage/app/media/hpptour/resources.html